2017. gada 12. sept.

Pieredzes stāsts - cik daudz mēs aizmirstam?

Beidzot pagājušo mācību gadu ar jauniešiem runājām par to, cik daudz mēs aizmirstam, ja zināšanas netiek lietotas. Vienojāmies, ka maija beigās uzrakstam patstāvīgo darbu (vertējums i/ni) par visa gada vielu un pēc vasaras brīvdienām rakstīsim vēl reiz to pašu darbu. Apzināti izvēlējos cita skolotāja sagatavotu pārbaudes darbu, kas veidots citā stilā un atskats par gada darbu būtu maksimāli objektīvs. Tagad, pirms darba rakstīšanas neko neatkārtojām, bet rakstījām uzreiz. Šoreiz e-klasē neparādījās nekāds vērtējums un arī tas ietekmēja rezultātus gan pozitīvā, gan arī negatīvā veidā.

Lūk mūsu rezultāti.

Salīdzinot ar Ebbinghausa aizmiršanas līkni, var teikt, ka uz vispārējā fona izskatāmies tīri labi. Jau pēc mēneša drīkstējām aizmirst 21%, mēs pēc trīs mēnešiem esam aizmirsuši tikai 18%. ...bet kāpēc tāda atšķirība ir starp rezultātiem algebrā un ģeometrijā?

Savus secinājumus uzrakstīšu beigās, tagad par to, kādus secinājumus izdarīja jaunieši, vērtējot savus "aizmiršanas rezultātus" un salīdzinot tos grupās, kopā ar kolēģiem. Atsevišķās grupās darbojās tie, kas tagad (bez atkārtošanas!) uzrakstīja labāk nekā pavasarī. Jā, arī tādi bija. Ne ļoti daudz, bet bija.

Skolēnu secinājumi

Kāpēc es izpildīju labāk?
  • Bija stress, ka neko nezinu, tāpēc sāku loģiski domāt, nevis mēģināt atcerēties.
  • Kad smadzenes neatceras, tās ieiet "panikas" režīmā un izrauj no smadzeņu dziļumiem informāciju.
  • Pa vasaru smadzenes nedaudz pieauga un sāka labāk domāt.
  • Smadzenes vēl nebija "piebāztas" ar visādu informāciju.
  • Nebija spriedzes, jo netika vērtēts.
  • Daži uzdevumi bija labāki, jo atcerējos iepriekšējā gada kļūdas.
Kāpēc es aizmirsu?
  • Aizmirsu, jo trīs mēnešus netika risināti matemātikas uzdevumi.
  • Tāpēc, ka smadzenes veco informāciju aizstāja ar jauno.
  • Pagājušajā gadā par maz uzmanības pievērsu "mazajām lietiņām", tāpēc tās aizmirsās.
  • Jau iepriekš nezināju tēmu pilnībā, tāpēc viss aizmirsās. Pagājušajā gadā neapguvu vielu līdz pilnīgai sapratnei.
  • Darba dienas beigās netika atkārtota dienā izņemtā viela, tāpēc guļot nebija ko ielikt no īstermiņa atmiņas ilgtermiņa atmiņā.
  • Nebiju vēl gatavs darbam, skola bija tikko sākusies.
  • Neuztvēru šo darbu tik nopietni, jo netika vērtēts.
  • Biju sasprindzis, vajadzēja atbrīvoties.
  • Slikti zināju algebras definīcijas un formulas, tāpēc neizdevās uzdevumu risināšana.
  • Algebrā negāja tik labi, jo vasarā nelietojām tik daudz skaitļus, vairāk zīmējumus un figūras, kas ir gan dabā, gan arī ikdienā.

Mani secinājumi

Priecē, ka jaunieši kopā atrada gandrīz visus būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešmi, lai mēs varētu atcerēties vairāk un labāk: dziļa būtības sapratne un detaļu zināšana, spēja pateikt saviem vārdiem, atkārtošanas nepieciešamība, stresa negatīvās ietekmes mazināšana, attieksme pret veicamo uzdevumu, loģiskā domāšana, "ielikšana" ilgtermiņa atmiņā un kļūdu analīzes nozīme. Jaunieši neizdomāja vien to, ka ir jāveido asociācijas ar to, kas jau ir smadzenēs, lai "stabili" piesaistītu jauno informāciju.

Manuprāt, ģeometriju atcerējās labāk, jo risinot uzdevumus, lai uzrakstītu pamatojumus, nākas regulāri atkārtot definīcijas un teorēmas. Risinot algebras uzdevumus mēs nerakstām pamatojumus un līdz ar to, var "neiespringstot norakstīt no tāfeles" pat neuzzinot kāpēc tieši tā vajadzēja darīt.

Trūkums

E-klase nav īsti pareizi izveidota, jo nedod skatījumu, kādi mājasdarbi uzdoti šodien. Skolēniem sagādā grūtības pārmeklēt e-klasi, lai atrast visus šodienas stundās uzdotos mājasdarbus. Jāatzīst, ka "grēko" arī skolotāji, jo nereti mājasdarbi tiek ierakstīti vai nu vēlu vakarā, vai arī tikai nākamajā dienā, jo... stunda taču būs tikai pēc nedēļas. Bet tad skolēni jau būs zaudējuši 3/4 no visa stundā izrunātā.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana