2017. gada 6. okt.

Pieredzes stāsts - kas ir kvalitatīva izglītība no skolēnu skatupunkta


Viena no 8.klases matemātikas tēmām ir statistika. Šobrīd, kad tēma tuvojas noslēgumam, atgriezāmies uz sākumu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka ne jau ar datu uzkrāšanu sākas statistika, bet gan ar mērķa jautājuma izvirzīšanu un ietekmējošo faktoru noteikšanu, lai izvēlētos uzkrājamos datus un izvērtētu to iegūšanas "cenu". Tā kā šobrīd ir aktuāla izglītības tēma, tad individuāli un liekot visas idejas kopā, meklējām tādu statistikas datu kopu, kas varētu dot salīdzināmus rezultātus par izglītības kvalitāti dažādās skolās.

Šo tēmu piedāvāju jauniešiem, jo vairumā gadījumu izglītības kvalitātes rādītājus nosaka "tantes un onkuļi", kuriem pašreiz iegūstamā izglītība nebūs jāpielieto dzīvē. Var jau teikt, ka "viņi vēl ir bērni", bet var arī uzticēties, ka viņi jūt un apzinās nākotnes vajadzības.

Lūk kā skolēni redz kvalitatīvu izglītību. Atgādināšu, ka kompetenču pieejas principus mēs sākām pielietot matemātikas stundās jau pagājušajā gadā.

Kā galveno papildus datu iegūšanas veidu skolēni piedāvāja digitālās SKOLĒNU aptaujas reizi pusgadā, pamatā atklātās (ne anonīmās), lai visi mācītos uzņemties atbildību un pieņemt viedokļu dažādību. Citēju: "Būtu jāiekļauj jautājums, kurā noskaidrosies, vai skolēnam vieglāk mācīties dzirdot, redzot, praktiski u.c. NEKAD NEVIENU netiesās par to, ko viņš ierakstījis anketā. Atbildes būs atklātas, ne anonīmas. Skolēniem tiks stāstīts par to, ka nav jākaunas par savu viedokli un ir jāuzņemas atbildība par to."

Kas ir svarīgs skolēniem

Fiziskā vide - telpu piemērotība (klašu lielums pret skolēnu skaitu), ārējo trokšņu līmenis stundu laikā, atdalītas telpas sākumskolai.
Emocionālā vide - skolēnu savstarpējās attiecības, skolotāju attieksme pret skolēniem.
Organizatoriskā vide - klašu sadalījums pa skolēnu interesēm nevis jauktās grupās.

Stundu norise - Lai gan jauniešiem īsti neizdevās atrast datus statistikas uzkrāšanai, stundu gaitu viņi redz kā nozīmīgu faktoru kavalitatīvai izglītībai. Stundām ir jābūt interesantām, ar lielāku brīvību, vienlaikus skolotājam jāseko līdzi un jāatgādina, lai skolēni nenovēršas no tēmas. Tajās ir jābūt vairāk iekļautām kompetenču pieejas saturam (domāts caurviju prasmes un attieksmes). Pielietotas dažādas mācīšanas metodes, lai ikvienam būtu iespēja saprast vielu. "Neskriet" uz nākamo tēmu pirms esošā nav apgūta. Jābūt gan individuālajam, gan projektu darbiem.

Mājasdarbi - izlīdzināta mājasdarbu slodze. Manuprāt jaunieši pamatoti iebilst, ka mājasdarbi citudien ir pārmērīgi daudz, bet citā dienā mazāk. Mēs jau esam iemācījušies, ka nevar būt vairāk kā divi pārbaudes darbi vienā dienā, vēl ir jāatrod cita mājasdarbu uzdošanas metode. Jaunieši atzīst mājasdarbu nozīmi, vien aicina mūs atcerēties, ka pārmērīga slodze nozīmē, ka darbs tiks izpildīts steigā, pavirši un nedos vēlamo rezultātu.


Zināšanu vērtēšana:
  • Interesants piedāvājums bija atteikties no atzīmēm, tā vietā liekot apgūstamās tēmas, sadalītas nelielās apakštēmās (vai uzdevumu veidos) un vētējums ir "apgūts/nav apgūts". Citējot skolēnu rakstīto "mācības ir individuālākas, mazāk uztraucas par atzīmēm, vairāk par patiesajām zināšanām, kas cilvēkam ir". Te es ieraudzīju sev jaunu pilotprojektu. Tā kā gads ir tikai sācies, tad vēl būs iespēja izveidot apgūstamo prasmju tabulu un likt i/ni pa uzdevumu veidiem.
  • Jaunieši iesaka mainīt centralizēto eksāmenu uzdevumus tā, lai būtu vairāk domājamie uzdevumi nekā tie, kur detaļas jāzina no galvas. Šādu eksāmenu rezultāti parādītu iegūtās izglītības kvalitāti, ne tikai iegūtās zināšanas.
  • Skolotāju vērtējuma un pāsvērtējuma salīdzināšana - katram pārbaudes darbam ieviest papildus aili pašvērtējumam.
  • Rēķināt skolēna atzīmju kāpumu vai kritumu salīdzinājumā pa priekšmetiem un semestriem. Tas veicinātu neatlaidību.
Skolotāji - jaunieši piedāvā vērtēt ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus. Ir jābūt gan skolēnu vērtējumam, gan arī vērtējumam no ārpuses. Vienlaicīgi atzīst, ka stundas, kurās ir novērotājs ļoti atšķiras no tām, kad nav novērotāja, tāpēc tieši skolēnu vērtējums varētu būt pamatotāks.

Skolotāju vērtēšana ir svarīga tēma par ko ir jādomā šodien. Skolotāji labprāt pārbauda skolēnu zināšanas, bet nav tikpat gatavi pakļaut sevi pārbaudēm. Par to esmu pilnīgi droša, jo 1) kad iekomentēju e-klasē, lai būtu iespēja nevis apmeklēt "punktu kursus", bet kārtot pārbaudes darbus, 1/2 no visiem, kas reaģēja, atzīmēja ":("; 2) veicot skolotāju aptauju par skolotāju zināšanu par kompetenču pieeju izglītībā vērtēšanu, tikai 6% norādīja, ka ir gatavi veikt testus un pārbaudes darbus.

Mēs nekad neiemācīsimies lietderīgi vērtēt citus, ja paši netiksim vērtēti. No savas pieredzes varu teikt, ka tad, kad 2008.gadā kārtoju eksāmenus, lai iegūtu banku speciālista sertifikātu, nolēmu, ka nekad dzīvē vairāk nepakļaušu sevi eksāmeniem. Tas bija pārlieku stresaini. 2011.gada beigās tomēr atkal sāku mācīties, University of Liverpool, MBA programmā, un saņēmu vērtējumus vismaz divas reizes nedēļā vairāk nekā divu gadu garumā. Tā bija brīnišķīga pieredze par to, kā vērtēšana palīdz mācīties, dod iespēju atkārtot vielu un saprast būtisko visā lielajā mācību apjomā.

Nobeidzot uz pozitīvās nots, citēšu skolēnu: "Lai vai kā, manuprāt, kompetenču izglītība būs vislabākā, es šo ideju pilnībā atbalstu. Paldies par lekcijām, skolotāj!"

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana