2017. gada 1. okt.

(5b) Kā ieviest pārmaiņas skolā

Mēs visi esam dažādi, tā ir un vienmēr tā būs. Kā mana meita saka: "Katram savs ceļš un sava ceļasoma". Nav viegli izprast savu ceļu, kur nu vēl apzināties cita cilvēka domājamo un darāmo. Tāpēc nav iespējams pateikt "Tagad visi darīsim tieši šādi". Labāko ideju kā iesaistīt cilvēkus pārmaiņās, manuprāt, ir piedāvājis mūsu zviedru kaimiņš Alan AtKisson. Viņš saka, "cilvēku sabiedrība pārvietojas kā amēba, kas stiepjas un izplešas, lai aptvertu barību". Šo amēbas (AMOEBA) stratēģiju viņš piedāvā izmantot ilgtspējīgas kultūras radīšanai.
A = Adaptē/pielāgo jauno ideju
M = Mobilizē Pārmaiņu aģentus
O = Organizē Pārmainītājus
E = Padari to viegli Izpildītājiem
B = Radi inerci
A = Izvairies no Reakcionāriem un Kontrolētājiem līdz esi gatavs

Lai kā gribētos domāt, ka skolā strādā tikai un vienīgi pārmaiņu aģenti un pārveidotāji, tā tomēr nebūs. Toties tie, kas iet pēdējie, palīdzēs mums, priekšāgājējiem, ieraudzīt kļūdas mūsu darbā un jaunajās idejās. Vien jāmācās ieklausīties un izmantot! Vairāk AtKisson grupas piedāvātos pārmaiņu rīkus var atrast te vai noskatīties TEDx Talks uzstāšanos.

Vēl dažus labus rīkus pārmaiņu procesam var atrast arī Otto Scharmer grupas piedāvājumā. Man pašai ļoti patīk “Situācijas re-vīzija” (Case Clinic). Atļaušos to aprakstīt.

"Situācijas Re-Vīzija" (Case Clinic)


Komandā 5 cilvēki, sesija ilgums 60-75 minūtes
Lomas: Situācijas īpašnieks, kouči

GAITA
Situācijas pārskats (15 min) - stāsta Situācijas īpašnieks:
  • Pašreizējā situācija, galvenie izaicinājumi
  • Kā citas iesaistītās personas redz situāciju
  • Kādi ir nodomi, ko nākotnē vajadzētu radīt
  • Kas ir jāatmet un kas ir jāapgūst
  • Kāda palīdzība ir nepieciešama
Klusums (3 min) - visi:
  • Ieklausamies sevī
  • Kādas vīzijas/metaforas, sajūtas un kustības rezonē 
Atspoguļošana (10 min) - kouči:
  • Kouči parāda un pastāsta sajusto
  • Situācijas īpašnieks pastāsta, ko sev iepriekš nepamanītu saklausījis/redzējis 
Radošs dialogs (20 min) - visi:
  • Jaunas idejas
  • Papildinājumi un izmaiņas
  • Kas jāatmet
Nobeiguma piezīmes (8 min):
  • Kouču skatījums
  • Situācijas īpašnieka skatījums par iespējamo jautājuma attīstību
  • Savstarpēja pateicība visiem
Paša atziņu pierakstīšana (2 min):
  • Kas tika apgūts sesijas laikā
Svarīgi, lai grupā ir cilvēki, kam ir interese par jautājumu un ir bijusi dažāda pieredze. Bet visbūtiskākais - UZTICĒŠANĀS. Neviens nebūs gatavs atvērt sirdi un atklāti stāstīt par savām sajūtām, ja būs aizdomas par sliktiem nodomiem vai tenkošanu.

Pārmaiņas skolā

Labākais, ko pašreiz esmu atradusi ir Justin Reich un Peter Sengi (MIT) piedāvātais edX tiešsaistes kurss "Launching Innovation in Schools". Sertifikātu iegūt vairs nevar, bet visi materiāli ir arhivēti un brīvi pieejami ikvienam. Autori savu ideju attēlo uz ilūzijas kāpnēm, kas ir aplī un vienlaicīgi un nebeidzami ved uz augšu un uz leju. Uz katra pagrieziena te ir kāda "īpaša tikšanās un izpildāmais uzdevums".
Te būs neliels kursa pārstāstījums ar dažiem maniem komentāriem.

Apvienot cilvēkus, kuriem rūp līdzīgas idejas

  • Sākumā tikai neliela grupa ir gatavi iesaistīties nezināmajā. Nav jēgas piespiest ar varu un uzlikt par pienākumu. Skolu vadības pienākums nav pateikt kā darīt, bet gan nodrošināt vidi, kurā ir iespējams izzināt, eksperimentēt un dalīties pieredzē. Vieni eksperimenti izdodas, bet citi nē. Skolotāji, kuri drīkst kļūdīties, mācīties no pieredzes un mainīt pieeju, spēs arī skolēnos radīt pozitīvu un izzinošu attieksmi pret kļūdām. Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo mūsu kultūrā ir pierasts "rādīt ar pirkstu" uz tiem, kuri kļūdījušies. Es aicinu visus skolotājus meklēt savas īpašās metodes stundu vadīšanai, nepalikt vien pie piedāvātā "efektīvās stundas modeļa". Katram priekšmetam ir savas īpašās spējas jātrenē, tāpat kā trenējot vieglatlētus, katrai disciplīnai ir cita veida treniņi. Jā, ir kopīgās lietas (skriet jāprot visiem), bet ir arī sava specifika.  
  
  • Apvienot darba grupās var un vajag tikai tos, kas aizstāv gandrīz vienādas idejas. Katram būs savs viedoklis par idejas realizēšanu, bet grupas pamatos ieliktās "rūpes par idejas izdošanos" sekmēs ikviena grupas dalībnieka iesaistīšanos, iespēju analīzi un kopīgās vīzijas veidošanu. Skatoties no AMOEBA stratēģijas skatupunkta, tie ir Idejas autori, Pārmaiņu nesēji un Pārveidotāji. SVARĪGI - neatstāt neiesaistītu nevienu, kurš grib būt iesaistīts. Tā var iegūt Reakcionārus, kurus vēlāk būs gandrīz neiespējami iesaistīt pārmaiņu procesā. Vienlaicīgi ir jābūt iespējai iesaistīties darba grupās tiklīdz interese ir radusies.

  • "Katrs no mums IR līderis!" Jā, arī skolēns, arī skolotājs un visbeidzot arī skalas vadītājs, kam ir dota formālā vara. Skolēns, kurš no pašiem pirmsākumiem tiks pieņemts kā līderis, spēs būt savas dzīves līderis. Mums ir pārāk liela vēlme pēc hierarhijas. "Es tev neesmu nekāds skolas puika!", "Kā tu ar mani runā!", "Ko tu atkal dari!"... Vai nav bieži novērota attieksme pret jauniešiem un bērniem? Rezultātā mēs iegūstam protestētājus, noliedzējus, ciniķus utt. Būt līderim nozīmē:
    • Veicināt attīstību. Tas nozīmē domāt ne tikai par kļūdu labošanu, bet redzēt tālāku vīziju un BŪT ELASTĪGAM UN ATVĒRTAM, lai spētu izmantot vairāk iespējas.
    • Sarunāties cienot un novērtējot otru. Te ir runa par Mentālajiem modeļiem un mūsu spēju dzirdēt ne tikai pateiktos vārdus, bet arī sajust otru cilvēku.
    • Darboties saskatot lietas lielākā sistēmā. Neviens no mums nedzīvo skolā un ikvienam nākas sadarboties ar ģimenes locekļiem, radiem, draugiem, kaimiņiem... Ikviena sadarbība var ienest izmaiņas mūsu labajos nodomos.

  • Atgriezeniskā saite. Tā būs izdevusies un lietderīga, ja tās sniedzējs padomās par to, kā domā pats un kā domā tas otrs cilvēks. Ir vispirms jāpajautā kā šis cilvēks pats redz problēmu. Sāciet diskusiju, nevis dodiet neapstrīdamus padomus, ja jūsu viedokļi par problēmas risināšanu atšķiras.

 Attīstīt vīziju un ķerties pie darba

"Nav nekā tik spēcīga kā ideja, kuras laiks ir pienācis." Neatkarīgi no tā, ko mēs darām, notikumi virza idejas. Jautājums ir, kādos notikumos piedalāmies mēs paši. Mēs varam sēdēt un gaidīt, kad tie citi attīstīs ideju līdz tā būs viegli saprotama un ērti pieņemama, vai arī būt idejas virzītāji.

Nereti vīzijas tiek aprakstītas standarta frāzēs, kā piemēram- individualizēta pieeja mācīšanās procesam, efektīvas mācību stundas, skaidrs sasniedzamais rezultāts, kvalitatīvs mācību saturs... Kā jūs sapratāt šīs frāzes? Visticamāk jau trīs cilvēku grupa vienas stundas laikā nespēs vienoties, kāda patiešām ir šī vīzija un ko īsti darīt šīs vīzijas realizēšanai.  
  • Kopīgu vīziju nevar aprakstīt un iedot gatavu,
    • tai ir jātop darbojoties kopā, 
    • jārada vienota valoda ar vienādi saprastu vārdu nozīmi,
    • jābūt vienādiem mērķiem (ne metodēm mērķu sasniegšanai).

  • Radošā spriedze, jeb plaisa starp vīziju un pašreizējo realitāti. Vīzija pati par sevi nevairo cilvēkos enerģiju darboties. Radošo enerģiju vairo godīgs pretnostatījums starp patieso šībrīža realitāti un mums svarīgās idejas atrisinājumu. Pārmaiņu līdera pienākums ir būt godīgam, patiesam un uzticamam ne tikai vārdos, bet arī darbos un paša iekšējā attieksmē. Liekulība (sapulcēs saku vienu, bet pie vīna glāzes ar draugiem pilnīgi ko citu) spēj sagraut pat visentuziastiskākos pārmaiņu atbalstītājus un radošos prātus. Vienmēr ir vērts paturēt prātā Pigmaliona efektu - komanda sasniegs tik daudz, cik komanada un tās līderis patiesi ticēs, ka tā var sasniegt.

  • Sāciet ar mazumiņu, bet nepalieciet "mazi"- pirmajam pārmaiņu solim ir jāizdodas, lai rastos ticība un lielāka pārliecība. Sākumā vieglāk ir uzlabot jau iesākto, nekā spert soli nezināmā virzienā. 

  • Laiks un nauda. Skolu administrācijas pienākums ir nodrošināt šos divus galvenos resursus, bez tiem pārmaiņas neizdosies. ...apstāsimies un padomāsim... vai šis nebūs lielākais klupšanas akmens izglītības reformai Latvijā. Jā, projektā iesaistīto cilvēku darbs ir apmaksāts, bet dažu cilvēku domas un idejas kopīgo vīziju neradīs un ārpus apmaksāta darbalaika skolotāji ilgstoši nevar darboties, bet ieviest pārmaiņas nedēļas laikā arī nevar.

Strādāt kopā gan priekos gan bēdās

  • Saskaņošana un vienošanās nav viens un tas pats. Visbiežāk lēmumi tiek pieņemti vienojoties (ar balsu vairākumu). Tikai tā nav darbību saskaņošana un tie, kas "nebalsoja par" vai nu vienošanos nepildīs vai arī katru reizi "lauzīs sevi" un kļūs arvien kūtrāki izpildīt šo vienošanos.
    Piemērs no dzīves:
    Mūsu skolā ir vienošanās nelietot mobilos telefonus mācību laikā. Šī vienošanās bija jau tad, kad es atnācu strādāt uz skolu. Realitātē šī vienošanās līdz galam NEVAR strādāt, jo var būt svarīgi zvani no mājām, skolotājiem var nākties piezvanīt kādam starpbrīdī, lai noskaidrotu, kaut vai, kāpēc kāds nav skolā, skolas vestibilā ienāk vecāki un gaidot lasa internetā ziņas... Neviens no šiem gadījumiem nav pārmetuma vērts. Mana attieksme ir, ka nevis jāaizliedz lietot mobilos telefonus, bet gan JĀMĀCA LIETDERĪGI tos lietot. Ir tik fantastiskas spēles prāta asināšanai, ir aplikācijas, kas palīdz mācīties valodas, mācīties matemātiku... Jāatzīst, ka es šo vienošanos nepildu, tā vietā apjautājos skolēniem kādas labas lietas viņi ir atraduši internetā... un uzzinu ļoti daudz! Tā es mācos no skolēniem.
    Protams, ka šādas, ne visiem izpildāmas vienošanās "bēdu" brīžos noved pie "es taču tev teicu", nevis pie savstarpēja atbalsta. Mēs varam darīt dažādi, bet mums ir jāzina, ko, kā un kāpēc darīs citi. Atsaucoties uz iepriekš teikto, mērķim jābūt vienotam, bet metodes var būt dažādas.

  • Vispirms "lielā bilde" un tikai pēc tam atsevišķi notikumi tajā. Viens neizdevies (vai izdevies) notikums var iegūt pilnīgi citu jēgu, ja paskatāmies no lielāka attāluma. Katrs notikums ir jāvērtē sistēmā un ikviens mēs esam šīs sistēmas elements un visi kopā veidojam rezultātu. (skat Sistēmiskā domāšana).

  • Pretdarbība. Cilvēki dzīvo ar pieņēmumiem par lietu kārtību. Ja apkārtējie notikumi neatbilst šai "realitātei", sākas iebildumi un pretdarbība. Ir tikai viens risinājums - GRŪTĀS SARUNAS ar patiesu ieinteresētību saprast otru cilvēku, izskaidrot notikumu būtību, vai arī IERAUDZĪT SAVAS KĻŪDAS! Ļoti bieži tieši šī pēdējā daļa tiek aizmirsta grūto sarunu laikā un plaisa tikai palielinās.

  • Dialogs. No grieķu valodas, dia - caur, logos - vārds, cēlonis vai plāns.  Dialogs ir plūstoša saruna, kuras laikā dzirdam "visu kopā". Viegli pateikt, bet ne tik viegli veidot dialogu. Viena no iespējām ir pielietot "Kreisās rokas kolonnas metodi". Pirmais solis ir formulēt problēmu par kuru būs dialogs un uzrakstīt vai iztēloties uzrakstām to uz lapas. Sadalīt lapu divās daļās. Pa labi rakstām (iztēlojamies) to, kas patiešām tiek teikts. Pa kreisi, ko es par to domāju/jutu klausoties. Atbildi sniegt vadoties no kreisās kolonnas. Tas dod iespēju gan labāk saprast problēmu, gan uzzināt vairāk "par un pret" argumentus.

  • Dalīties pieredzē.  Skolotājiem jābūt iespējai apmeklēt citu skolotāju stundas ne tāpēc, lai izteiktu vērtējumu (bet nav izslēgts), bet gan tāpēc, lai iemācītos ko jaunu no kolēģiem. Šāda sadarbība būs attīstību veicinoša un savstarpēji atbalstoša.

Mērīt attīstību un attiecīgi pielāgoties

Ko un kā mērīt, lai mērījumi būtu mans atbalsts nevis pret sevi vērsts ierocis? Uz šo jautājumu nav un nevar būt viena konkrēta atbilde. Kursa veidotāji iesaka pielietot Dizaina domāšanas metodi un atrast sev piemērotāko vērtēšanas un mērījumu uzskaites metodi. Kā nemainīgs mērījums ir skolēnu sasniegumi, bet tas nav pilnībā piemērojams īsā laika posmā. Vērtēšanas un mērījumu piemēri varētu būt:
  • Neformāli jautājumi skolēniem.
  • Skolēnu aptaujas ar pašu vērtējumu par apgūto.
  • Atkārtotas aptaujas vecākiem ar tiem pašiem jautājumiem.
  • Sarunas ar sagatavotu jautājumu sarakstu.
  • Saraksts ar lietām, ko esam iemācījušies pārmaiņu laikā.
  • Aktivitāšu plāns un to realizācijas pakāpe.


Lai izdodas ieraudzīt neredzamo, dzirdēt nedzirdamo un sajust nepateikto!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana