2017. gada 21. okt.

Tulkojumā pazudusī kritiskā domāšana

Diezi vai ir kaut viens, ar izglītību saistīts, cilvēks Latvijā, kurš nezinātu, ka "Kritiskā domāšana" ir viena no būtiskajām 21.gadsimta prasmēm, kas jāapgūst skolā. Gandrīz 1/5 gadsimta jau aiz muguras, bet kritiskā domāšana mūsu sabiedrībā ir praktiski nemanāma.

KAPĒC?


Šis jautājums man nedeva mieru nu jau kādu laiku. Manuprāt problēma rodas tajā, ka jēdziens "Kritiskā domāšana" sastāv no diviem, itkā labi zināmiem un saprotamiem vārdiem.

Ar vārdu kritisks visbiežāk asociējas:
1) norādīt uz nepilnībām; 
2) bīstama, sarežģīta vai smaga situācija.

Par savu domāšanu vairumā gadījumu esam tik pārliecināti, ka necenšamies pat par to padomāt. "Es domāju!" ir apgalvojums, ko negribam sevišķi daudz analizēt.

Lūk rezultāts- "Kritiskā domāšana" = dot negatīvu vērtējumu vai intensīvāk kaut ko padomāt kritiskos brīžos.

Kā kritisko domāšanu saprot skolēni?



Savu ideju nolēmu pārbaudīt pajautājot skolēniem (8.klase), kādas asociācijas veidojas dzirdot jēdzienu "Kritiskā domāšana". Ņemot vērā, ka Latvijā par kritisko domāšanu runā jau gana ilgi, mana sākotnējā prognoze bija, ka vismaz puse zina, kas tas ir. Tik labi tomēr nebija. No 59 iegūtajām atbildēm 11 jaunieši diezgan precīzi spēja aprakstīt savas zināšanas vai asociācijas par šo jēdzienu. Piemēram, "Par kritisko domāšanu sauc ļoti disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija". ...skaisti, vien tas, ka šādu atbilžu ir daudz par maz.

Citi rezultāti:
  • Domāšana kritiskā situācijās - 19 atbildes
  • Kritiska vērtējuma izteikšana - 10 atbildes
  • Sevis kritizēšana - 4 atbildes
  • Nekādas īpašas asociācijas - 15 atbildes
Secinājums: Ar steigu jāķeras pie darba un jārunā ar skolēniem par kritisko domāšanu.

Lietoto vārdu nozīme


Tātad pieredzes gūtā asociatīvā domāšana ieved strupceļā. Esam gana pārliecināti, ka domājam kritiski, pat necenšoties uzdot jautājumu, kas tas īsti ir. Ja tas būtu kāds svešvārds, vismaz daļai cilvēku rastos jautājums.

Piemēram, vārds kompetences ir svešvārds, kura nozīmi cenšamies izzināt un noskaidrot, bet nupat izdomātais kompetences tulkojums uz lietpratību jau atkal piesaistīs šim jēdzienam veselu lērumu maznozīmīgas asociācijas un tā būtiskā nozīme var "pazust tulkojumā". Cilvēka attieksme un emociju vadīšana ir būtiska kompetences sastāvdaļa, bet lietpratība mūsu pieredzē neasociēsies ar emocionālo inteliģenci.

Manuprāt, būtu labi, ja mūsu latviešu valodas kopēji mazliet vairāk iedziļinātos cilvēka domāšanas procesos un kā tie var mainīt idejas izpratni.

Savukārt "Kritisko domāšanu" nebūtu bijis par ļaunu pārsaukt par "IZVĒRTĒJOŠO domāšanu". Tas uzreiz prāta procesiem dotu pareizo virzienu.

"Kritiskā domāšana" - kas tas ir?

Nepārstāstīšu daudzos labos materiālus, kas pieejami internetā latviešu valodā. Šobrīd ikvienam ir iespējams iegūt šo prasmi nedaudz pasēžot pie datora un praktizējot ikdienas darbos un nedarbos. Vien ierakstīšu definīciju un pielikšu norādes uz sev tīkamiem interneta resursiem.

(no "Izglītības Attīstības Centra" mājaslapas)
Kritiskā domāšana ir:
  • prasme domāt patstāvīgi, neatkarīgi, taču ar atbildības sajūtu par savu izvēli,
  • prasme analizēt gan domāšanas saturu, gan formas, veidot savus uzskatus,
  • prasme analizēt un vērtēt notikumus gan situācijas, gan sociāli kulturālajos kontekstos,
  • problēmas formulēšana, klasificēšana, salīdzināšana, analizēšana, sintezēšana, secināšana, vērtēšanas prasmes,
  • sociālas un komunikatīvās prasmes,
  • prasme pieņemt alternatīvus viedokļus, tolerance, prasme diskutēt,
  • ieinteresētība, vēlme veidot dialogu!


Citas saites


Skolotājiem (gribētos teikt, ka jāapgūst obligāti)  LU OPEN MINDED videokurss "Argumentācija un kritiskā domāšana" (Edgars Lapiņš, Mārtiņš Vaivars)
 
Kritiskās domāšanas nodarbību piemēri

Domāšanas prasmju attīstīšanas paraugi

 
MĀCĪSIMIES DOMĀT PAŠI UN PALĪDZĒSIM MŪSU BĒRNIEM IEMĀCĪTIES DOMĀT! Domāšana nelīdzinās sirdsdarbībai, tā IR jāmācās un jātrenē.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana