2017. gada 27. okt.

Paaudžu konflikts izglītībā

Bērni šodien ir tikpat citādi, cik šodien citāds ir apgaismojums. Tāpat kā kādreiz ir vajadzīgi vadi vai akumulatori elektrības padevei, vien Edisona pirmo spuldzīti ir aizstājušas LED lampiņas. Arī bērnos nekas pēc būtības nav mainījies, vien blēņas, izklaides un mācīšanās iespējas ir citādas.

Jau trešo reizi atgriežos darbā skolā. Pirmā reize bija 81.gads, tad 94.-99.gads un tagad jau 2.gads skolā. Skatoties pēc būtības, varu teikt - nekas nav mainījies. Vai tam tā vajadzēja būt, ir cits jautājums. Vai ir paaudžu konflikts? Teikšu, ka tas drīzāk ir personību konflikts, nekā paaudžu konflikts. Ja cilvēks nedzīvo līdzi laikam, nemācās, nelieto tās pašas "rotaļlietas", ko mūsu jaunieši, tad ir neizbēgama nesaprašanās.

Tieši tādēļ pasaulē tik daudz runā par mācīšanos mūža garumā. Skolotājiem ir obligātā prasība apmeklēt kursus, kas gan bieži beidzas ar "punktu iegūšanu", nevis ar mērķtiecīgu mācīšanos. Biznesa organizācijās ir personāla vadības cilvēki, kas sastāda mērķtiecīgus darbinieku attīstības plānus, piešķir līdzekļus apmācībām un arī atseko to izpildi. Jāatzīst, ka šobrīd gribētu, lai arī skolā kādam būtu atbildība par skolotāju mērķtiecīgu izaugsmi (nevis tikai kursu stundu uzskaiti). Diemžēl arī apmācību bizness pārsvarā pelna uz sīklekcijām, nevis kursiem pa tēmu blokiem. Bet pieejamo līdzekļu daudzums ir atkarīgs no pašvaldības iespējām un prioritātēm. Pašreizējā situācija noteikti neveicina skolotāju mācīšanos. Viss ir pašu skolotāju rokās.

Savu labāko pieredzi ieguvu jaunībā, kad būšana kopā ar savu tanti (tēva māsu) sagādāja tik daudz jauku izklaides brīžu. Mēs kopā gan dejojām "uz galda", gan stāstus stāstījām un smējāmies, smējāmies, smējāmies... Tad es pieņēmu sev, ka nekad neļaušu sev "būt vecai", darīšu visu, ja ne citādi, tad piesdīšu sevi saprast jauniešus, kas nāks, būt kopā ar viņiem un sarunāties vienā līmenī un valodā ar viņiem.

Atgriežamies pie tēmas. Kuras ir tās "rotaļlietas", kas veido plaisu starp dažādiem cilvēkiem (paaudzēm)?

Ko saka pētnieki?


I     Pasaules digitalizācija
Šī ir redzamākā, bet ne būtiskākā atšķirība. Mobilās digitālās ierīces ir aizstājušas kādreiz tik cienītās grāmatas, avīzes un tikšanos ar draugiem. Manā bērnībā nereti varēja dzirdēt, ka cilvēki kļūs vājredzīgi no daudzo grāmatu lasīšanas, manu bērnu laikā lielākais bubulis bija TV, tagad skādi dara viedierīces. Tā ir, bija un būs. Ir vieni, kas iet pa priekšu un ir tādi, kas "simtreiz nomērīs" un tikai tad pieņems. Te skolotājiem ir gadiem cauri nemainīgs uzdevums - mācīt lietot (nevis aizliegt) visu jauno un izvērtēt ietekmi uz cilvēka personību. Diemžēl, skolas nereti atpaliek un līdz ar to rodas plaisa starp skolotājiem un skolēniem.

II    Vārdu nozīmes
Tos pašus vārdus dažādu paaudžu cilvēki asociatīvi uztver dažādi. Te rodas komunikācijas problēmas. Vecāku cilvēku klasiskās jēdzienu nozīmes var būt nesaprotamas jauniešiem, un otrādi. 2016.gadā publicētais amerikāņu, beļģu un franču kopīgais pētījums atklāj, ka sadzīvisko vārdu nezīmes ļoti lielā mērā ir atkarīgas no cilvēka vecuma. Piemēram, jēdzienam "trauks uzglabāšanai" ir dažādas pirmās asociācijas lielai daļai vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem. (Pavisam petījumā tika apskatīti ~350 ikdienā lietotie lietvārdi.) Manuprāt, te skolotāju uzdevums ir sekot, mācīties no skolēniem un mainīties, nevis turēties pie vecajiem ieradumiem un klasiskajiem vārdiem. Ja nē, tad mēs runājam katrs savā valodā un saprasties ir grūti.

III   Informācijas uztvere un valodas lietošana
Vēl viens būtiskais faktors ir valoda, kādu lieto jaunieši. Mēs varam smieties  vai raudāt par dažādiem saīsinājumiem, bet tā ir šodiena un mūsu kritika neatcels šo tendenci. Tehnoloģiju ietekmē mainās cilvēka uztvere. Neirologu pētījumi rāda, ka arvien vairāk dominē lielā informācijas apjoma radītā "klipu domāšana" (clip thinking). Jaunieši uztver notikumus kā "bildes", nevis kā "secīgas virknes", kā tas bija pierasts informācijas meklēšanas laikā. Līdz ar to ir vēlme uzrakstīt šo "bildi" ātri un bez sarežģītām detaļām. Pašreiz zinātnieku viedokļi dalās, vai šī tendence ir jāpieņem kā neatgriezeniska, vai arī jāatrod veids kā "neļaut tai izplatīties". Pētījumi rāda, ka cilvēki ar klipu domāšanu spēj ātrāk pieņemt lēmumus un ir gatavi uzņemties augstāka riska darījumus. Viņi arī nereaģē tik smagi uz kļūdām un neizdošanos. Viņi spēj ieraudzīt nākamo bildi un doties tālāk, nevis veic dziļu pašanalīzi un izvērtē kļūdas. Es domāju, ka šī tendence saglabāsies un mēs arvien vairāk sastapsim šos klipos domājošos cilvēkus. Ko var darīt skola? Mācīt domāt, dot psiholoģijas un neiroloģijas zināšanas jauniešiem un ļaut viņiem pašiem pieņemt lēmumu.

IV    Vērtības
Te ir vislielākā plaisa. Ģimene kā vērtība mainās uz personību kā vērtību; dalījums sievietēs un vīriešos uz draugiem un pārējiem; patriotisms uz globalizāciju; hierarhiskā karjera uz darīt to, kas patīk; utt. Ja mēs pieķeramies savām vērtībām, neesam gatavi tās pārskatīt un saprast arī citas vērtības ir vērtības, tad iegūstam "kad mēs augām...". Pasaule mainās un tikai mēs paši varam izlemt vai mēs varam vai nevaram šīs pārmaiņas pieņemt. Skolotājiem būtu jāspēj fokusēties uz kopīgajām vērtībām, kā piemēram, tolerance, atbildība..

Ko darīt?


Sev esmu pieņēmusi, ka vienēr ir vērts just, mīlēt, domāt, analizēt un darīt. Lai mums visiem izdodas būt laimīgiem un būt saskaņā ar sevi :)

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana