2017. gada 20. sept.

(4d) Ko skolā mācīties par emocijām

Lai gan stāsti par pārmaiņu vadību sauc pēc uzrakstīšanas, nebūtu labi pārtraukt mācīšanās sēriju neko nepasakot par sociāli emocionālo mācīšanu (SEM), kas ir viens no lielākajiem jaunumiem, kas būs jāievieš skolā. Tas ir labi un pamatoti. Vienīgi ģeniāls zinātnieks, varbūt, var atļauties būt pilnīgi nesociāla būtne, ar negantu raksturu un neapvaldītām emocijām. Visiem pārējiem mums ir jāmācās gan būt pašiem, gan arī sadzīvot ar citiem

SEM ir nepieciešams, lai izglītības sistēmā realizēuu to daļu, kas attiecas uz vērtībām un arī visām caurviju kompetencēm. Ikvienas skolas lielākais izaicinājums būs atrast veidu kā iedzīvināt sevis izpratnes mācīšanos. Ja darbam ar "cilvēka prātu" mums ir dažādas tradīcijas un ieradumi, tad darbam "ar sirdi" pašreiz mums nav nekādu sistēmisku pasākumu (skolas svētki un dažādas atrakcijas nav tas pats, kas sociāli emocionālā mācīšanās.

Ko saka pētnieki

Sociāli emocionālā mācīšanās (SEM) ir process, kurā apgūst un lieto šādas prasmes:
• saprast un vadīt savas emocijas;
• izvirzīt un sasniegt pozitīvus mērķus;
• izjust un izrādīt empātiju pret citiem;
• veidot un uzturēt pozitīvas attiecības;
• risināt problēmas un pieņemt atbildīgus lēmumus.


Otrs bieži lietots jēdziens par cilvēka emociju nozīmi ir
Emocionālā inteliģence (EI) -  spēja adekvāti sajust, uztvert, saprast, izpaust, kontrolēt emocijas, ka arī spēja līdzsvarot emocionālo prātu (jūtas) ar loģisko prātu (domāšanu).

Lai gan abos gadījumos ir ļoti liela līdzība, būtiskā atšķirība ir tā, ka SEM runā par bērnu un jauniešu emociju vadīšanas vajadzībām, bet EI par pieaugušajiem. Pirmā ir radusies pētot kā mainās skolēnu sasniegumi, ja tie apgūst savu emociju vadīšanas pamatprasmes, bet otrais novirziens - pētot biznesa norises.

Skolā ir gan bērni gan pieaugušie, tāpēc, manuprāt,  kompetenču izglītības ieviešanas procesā nevar iekļaut tikai sociāli emocionālo mācīšanos, ir noteikti jārunā arī par skolotāju emocionālo inteliģenci.

Kā to izdarīt? Ieteikumi skolotājiem.

Skan skaisti, bet kā to panākt? Vienīgi labi trenēti jogas spēj pilnībā pārvaldīt savas emocijas. Mēs, skolotāji, ne vienmēr spējam racionāli reaģēt uz dažādiem, seriālu cienīgiem, notikumiem skolā, bet mums kaut kādā mistiskā veidā ir jāspēj būt psihologiem, mediatoriem, koučiem, tiesnešiem un advokātiem vienlaicīgi. Vai tas ir iespējams? Domāju, ka pilnā apjomā noteikti nē, bet kaut ko vairāk nekā pašreiz mēs tomēr varam darīt.

Pirmais solis noteikti ir godīgi atzīt sevi, kāds es esmu pašreiz, apzināties, ka ikviens un vienmēr var mainīt sevi, izdomāt savu jauno es un sākt neatlaidīgi strādāt ar sevi. Protams, paiet gadi līdz sevi redzam citādu, bet tā ir milzīga laimes sajūta, ka tas, ko tu kādreiz darīji apzināti piespiežot sevi, nu ir kļuvis par ieradumu, kam nekāda piepūle nav vajadzīga. Vien jārēķinās, ka tie, kas cilvēku uzskata par nemainīgu, visticamāk, arī negribēs jūs redzēt citādus. ...lai ikvienu spārno ticība, ka iemācoties paši, mēs varēsim palīdzēt iemācīties mūsu bērniem.

Par šķēršļiem, kas radīs dažādus izaicinājumus un mācīs būt neatlaidīgiem, jau rakstīju stāstā "Kas palīdz un traucē mainīt mentālos modeļus". Vēl ir ļoti noderīga Kerola Dveka (Carol S. Dweck) grāmata "Mindset: The New Psychology of Success". Neliels grāmatas apraksts ir atrodams e-klasē, bet visa būtība ir attēlota sajā bildē.


Man pašai ļoti palīdzēja Don Miguel Ruiz grāmata "Četras vienošanās". Tikai četras, šķiet to var ikviens atcerēties, bet tas tomēr nebija tik vienkārši. Regulāri kaut kas piemirsās un "aizgāja vecajās sliedēs". Lai atgādinātu sev regulāri, nopirku gredzenu ar četām iedaļām un katru reizi to sajūtot, centos atcerēties šīs četras vienošanās ar sevi, ko esmu solījusi ievērot. Ir pagājuši daudzi gadi, bet joprojām nevaru teikt, ka man vienmēr izdotos. Un tomēr jūtos daudzkārt labāk, man ir vairāk enerģijas, jo tā netiek iztērēta graujošām emocijām. Ja deviņdesmitajos gados strādājot skolā, pēc stundām atnākot mājās jutos emocionāli nogurusi, tad šobrīd, šķiet, ka skolā iegūstu papildus enerģiju. Pozitīva saskarsme vairo mūsu varēšanas!
Lūk šīs 4 vienošanās, kas jānoslēdz ar sevi. Pat nelasot visu grāmatu, vien pārdomājot un pavērojot apkārt notiekošo, sajūtam šo padomu nozīmīgumu.

1.vienošanās:  Negrēko ar vārdiem
- runā godīgi ar visiem
- saki pēc būtības, parādot nozīmi
- izvairies runāt slikti par sevi un tenkot par citiem
- lieto Vārda spēku patiesības un mīlestības virzienā

2.vienošanās: Neko neuztver personiski
- neviens neko nedara tevis dēļ
- citu darbības un vārdi it tikai viņu realitātes projekcija
- esi imūns pret citu viedokļiem un darbībām un tu nekad nepakļausi sevi nevajadzīgām ciešanām

3.vienošanās: Neveido priekšstatus
- esi atvērts uzklausīt un rodi drosmi uzdot jautājumus situācijas precizēšanai
- mācies precīzi un tieši pateikt, ko patiešām vēlies
- runā ar citiem tik skaidri, lai maksimāli izvairītos no kļūdām komunikācijā

4.
vienošanās: Dari visu tik labi, cik labi vien vari
- tavs labais sniegums uzlabosies no reizes uz reizi
- tas tomēr būs dažāds, ja tu būsi vesels, vai tieši otrādi- slims vai noguris
- izvairies no paškritikas vai nožēlas, vienkārši vienmēr, neatkarīgi no apstākļiem dari maksimāli labi, cik labi konkrētajā brīdī vari izdarīt


Savu viedokli par to, kā strādāt ar skolēniem, uzrakstīšu nākamajā stāstā.

2 komentāri:

  1. To varētu iestrādāt skolotāju ētikas kodeksā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pieļauju, ka to vajadzētu iestrādāt jau vecāku ētikas kodeksā :( pārlieku daudz ir bērnu, kam vienīgā problēma ir viņu vecāki. Jā, skolotājam ir jāprot vadīt (nevis apspiest) savas emocijas.

      Dzēst