"rāpo kā skudra pa gleznu" - šis ir viens jauks teiciens, ko mēdza teikt kāds mans jauks biznesa kolēģis, kad kāds rakājās pa sīkumiem, bet neredzēja lielo bildi un kopsakarības, kas ietekmē situāciju. Manuprāt, skolotāji šobrīd ir ielikti tieši tādā situācijā. Tiek prezentēti dažādi sīkumi, un pamatā tikai to gaišā puse, tikai nav saprotams, kā tas viss saliekas kopā un kāda ir dažādo darbību savstarpējā ietekme.
Atzīšu, ka tādu lielu bildi nav nemaz tik viegli uzzīmēt. Pēc manam domām, labākais veids kā to aptvert ir pielietot sistēmisko domāšanu (systems thinking). Šajā stāstā būs par sitēmisko domāšanu, bet par kompetenču pieeju izglītībā no sistēmas viedokļa pastāstīšu nākamreiz.
Labākā grāmata par sistēmisko domāšanu ir Peter Senge "The Fith Dimension", kas ir ļoti labi piemērota tiem, kam patīk sākt mācīties jaunas lietas klausoties stāstus.
Man labpatīk redzēt iespējami precīzas struktūras, tāpēc vienmēr cenšos visu salikt pārskatāmās bildēs. Tā nu tapa nedaudz cits skatījums, pamatā ņemot Senge stāstus un pievienojot klāt citu autoru idejas.
Sāksim ar definīcijām.
Sistēma ir savstarpēji saistītu, atkarīgu elementu kopums; veselums, kura daļas ir savstarpēji saistītas (pēc noteiktiem likumiem, principiem) un kuram ir noteiktas funkcijas.
Sistēmiska domāšana nozīmē analizēt SADARBĪBU starp sistēmas elementiem nevis pētīt katru elementu atsevišķi! Ikviens sistēmas elements ir iesaistīts gan sistēmas darbības sasniegumos, gan tās radītajās problēmās.
Skatoties "sistēmiskās domāšanas gleznu" no tāluma, varam izšķirt trīs dimensijas: saturs (elementi, kas iekļaujas sistēmā), struktūra kādā sakārtojas šie elementi un likumi, kādi vienmēr darbojas starp šiem elementiem.
Vispirms ir jāatceras, ka ikviena sistēma ir "dzīvs organisms" un tās MĒRĶIS ir ILGTSPĒJA. Mēs varam kaut ko nosaukt par sistēmu, bet bez šī mērķa, tā būs tikai un vienīgi kāda mūsu prāta konstrukcija, kas tiks pakļauta nemitīgām reformām (gluži kā tas notiek Latvijas izglītības, veselības un finanšu nozarēs).
SATURS
Sistēmā iekļaujamos elementus visprecīzāk ir definējis Alan AtKisson, kurš piedāvā atcerēties kompasu. To gan es nebiju spējīga līdzvērtīgi pārtulkot uz latviešu valodu, bet ceru, ka google būs ļoti labs palīgs tiem, kam ir grūtības lasīt angliski.
STRUKTŪRA
Visi sistēmas elementi nosacīti sakārtojas pēc "aizberga" principa. Ir NOTIKUMI, ko mēs redzam, dažādi ŠABLONI un ieradumi, kas ietekmē mūsu izvēles, zemāk ir LIKUMI, ko nākas ievērot un visam pamatā ir mūsu MENTĀLIE MODEĻI (Dziļi iesakņojušies pieņēmumi, vispārinājumi, vai pat attēli, kas ietekmē to, kā mēs saprotam pasauli un to, kā mēs rīkojamies.), kas uztur un balsta visu augstāk minēto.
Ja gribam ko līdz galam saprast, tad ir jāsāk skatīties no aizberga virsotnes uz leju, bet visas reālās pārmaiņas vienmēr sākas no aizberga apakšas uz augšu. Nemainot savu mentālo modeli, paliekošas pārmaiņas sevī nav iespējamas. Sabiedrības pārmaiņas var notikt, kad ir sasniegta kritiskā masa ar attiecīgā mentālā(o) modeļa cilvēkiem.
Paskatoties uz situāciju Latvijā, nav grūti ieraudzīt, ka lielais partiju daudzums bremzē kritiskās masas veidošanos un sīkdomu pretrunas neļauj ieraudzīt, ka valsts gan mums ir, bet saimnieciskā darbība ir nogrimusi zem savstarpējās cīņas blakusproduktiem.
LIKUMI
Peter Senge ir definējis 11 galvenos sistēmu darbības likumus. Tas ir liels skaits, ko atcerēties nebūt nav tik viegli. Labākai šo likumu izpratnei un vieglākai pielietošanai, sagrupēju tos četrās daļās:
Šī lūk ir sistēmiskās domāšanas lielā bilde. Vairāk un detalizētāk varat izlasīt grāmatās vai arī varu pastāstīt klātienē :)
Lai jums labi domājas un analizējas!
Silvija
Atzīšu, ka tādu lielu bildi nav nemaz tik viegli uzzīmēt. Pēc manam domām, labākais veids kā to aptvert ir pielietot sistēmisko domāšanu (systems thinking). Šajā stāstā būs par sitēmisko domāšanu, bet par kompetenču pieeju izglītībā no sistēmas viedokļa pastāstīšu nākamreiz.
Labākā grāmata par sistēmisko domāšanu ir Peter Senge "The Fith Dimension", kas ir ļoti labi piemērota tiem, kam patīk sākt mācīties jaunas lietas klausoties stāstus.
Sāksim ar definīcijām.
Sistēma ir savstarpēji saistītu, atkarīgu elementu kopums; veselums, kura daļas ir savstarpēji saistītas (pēc noteiktiem likumiem, principiem) un kuram ir noteiktas funkcijas.
Sistēmiska domāšana nozīmē analizēt SADARBĪBU starp sistēmas elementiem nevis pētīt katru elementu atsevišķi! Ikviens sistēmas elements ir iesaistīts gan sistēmas darbības sasniegumos, gan tās radītajās problēmās.
Skatoties "sistēmiskās domāšanas gleznu" no tāluma, varam izšķirt trīs dimensijas: saturs (elementi, kas iekļaujas sistēmā), struktūra kādā sakārtojas šie elementi un likumi, kādi vienmēr darbojas starp šiem elementiem.
SATURS
Sistēmā iekļaujamos elementus visprecīzāk ir definējis Alan AtKisson, kurš piedāvā atcerēties kompasu. To gan es nebiju spējīga līdzvērtīgi pārtulkot uz latviešu valodu, bet ceru, ka google būs ļoti labs palīgs tiem, kam ir grūtības lasīt angliski.
STRUKTŪRA
Visi sistēmas elementi nosacīti sakārtojas pēc "aizberga" principa. Ir NOTIKUMI, ko mēs redzam, dažādi ŠABLONI un ieradumi, kas ietekmē mūsu izvēles, zemāk ir LIKUMI, ko nākas ievērot un visam pamatā ir mūsu MENTĀLIE MODEĻI (Dziļi iesakņojušies pieņēmumi, vispārinājumi, vai pat attēli, kas ietekmē to, kā mēs saprotam pasauli un to, kā mēs rīkojamies.), kas uztur un balsta visu augstāk minēto.
Ja gribam ko līdz galam saprast, tad ir jāsāk skatīties no aizberga virsotnes uz leju, bet visas reālās pārmaiņas vienmēr sākas no aizberga apakšas uz augšu. Nemainot savu mentālo modeli, paliekošas pārmaiņas sevī nav iespējamas. Sabiedrības pārmaiņas var notikt, kad ir sasniegta kritiskā masa ar attiecīgā mentālā(o) modeļa cilvēkiem.
Paskatoties uz situāciju Latvijā, nav grūti ieraudzīt, ka lielais partiju daudzums bremzē kritiskās masas veidošanos un sīkdomu pretrunas neļauj ieraudzīt, ka valsts gan mums ir, bet saimnieciskā darbība ir nogrimusi zem savstarpējās cīņas blakusproduktiem.
LIKUMI
Peter Senge ir definējis 11 galvenos sistēmu darbības likumus. Tas ir liels skaits, ko atcerēties nebūt nav tik viegli. Labākai šo likumu izpratnei un vieglākai pielietošanai, sagrupēju tos četrās daļās:
- Cēlonis un sekas
- Šodienas problēmas rodas no vakardienas “risinājumiem”
- Cēlonis un sekas bieži nav cieši saistīti laikā un telpā
- Mazas izmaiņas spēj dot lielus rezultātus ... tikai to savstarpējā saistība nav acīmredzama
- Viengabalainība
- Jums var būt kūka, un varat to apēst – bet ne vienlaicīgi
- Dalot ziloni uz pusēm nevar iegūt divus mazus zilonēnus
- Nosodījums neeksistē, jeb "nav jēgas pārmest gravitācijai, ka ābols krīt uz zemi"
- Ilgtspēja
- Ātrāk ir lēnāk
- Kļūst labāk pirms paslitināšanās
- Vieglākais ceļš prom, visbiežāk atved atpakaļ
- Ārtēšana var būt sliktāka par slimību
- Atgriezeniskā saite: jo stingrāk uzpiedīsi, jo stiprāk sistēma pretdarbosies
Šī lūk ir sistēmiskās domāšanas lielā bilde. Vairāk un detalizētāk varat izlasīt grāmatās vai arī varu pastāstīt klātienē :)
Lai jums labi domājas un analizējas!
Silvija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru