Cik daudz veidos mēs runājam par laimību. Bet visbiežāk šajos brīžos zemapziņā ir sajūta "kā tev/man/mums IR LAIMĒJIES!" Latviešu valoda vēl vairāk pastiprina šo gadījuma laimes sajūtu - LAIMESTS taču nav atkarīgs no mums. ...un tā mēs pildām nīgruma trauku, staigājam pa dzīvi neapmierināti, jo laimesti un uzvaras tiek vien retajam.
Savas dzīves laikā esmu sapratusi, ka būt patiesi laimīgam ir jāmācās.
Cilvēku sagandē viņa vēlmes (Austrumu gudrība)
Šī bija mana pirmā mācība, ko apguvu brīdī, kad vēlējos no citiem pārāk daudz. Nevēlēties nebija grūti. Vēlmes itin viegli var aizstāt ar vērošanu. Tas bija interesanti saprast, kā citi darbojas, kas citiem svarīgs un līdzdarboties. ...bet, tukšums sirdī nav laime, tas ir posts. Tā ir nabadzība, kad nekā nav.Nevēlēties ir tikai "pankūkas viena puse"!
Pamazām sāku ievērot, ka ir brīži, kad varu darboties ar to, kas man ir un tā brīža iespējām un justies laimīga, bet reizē tomēr šīs laimes sajūtas nebija. Vērojot sevi, sapratu, ka laimi rada sirsnīga mīlestība sirdī. Tāpēc mans nākamais solis bija mācīties ielikt sirdī mīlestību (sirsnīgu labestību) pret SEVI, CITIEM un notiekošo.
"Ieliec sirdī mīlestību" - viegli pateikt, bet kā to izdarīt? Lai kā es pūlējos, man neizdevās vadīt ar prātu to mīlestības būšanu. Nācās jau atkal atzīt, ka ne visu var vadīt ar prātu (vismaz ne es) un eksistē Augstais likums, kas darbojas pēc tikai sev zināmiem principiem. Šo atziņu esmu jau aprakstījusi stāstā "Par mīlestību"
Bailes ir derīgas tikai nāves briesmu brīdī
...un tomēr, cilvēkam arī izvēle ir dota...Lai labāk izprastu sevi, nolēmu samaksāt tam brīdim ievērojamu naudas summu un apgūt praktiskās psiholoģijas kursu. Mācīšanās sākās ar savu baiļu apzināšanos un izprašanu. Tas bija liels pagrieziena punkts manā domāšanā un attieksmē pret savu egoistisko "Es". Vajadzību izprast savu ego, vēl vairāk rosināja iepazīšanās ar Oto Scharmera U Teorija, kuras pamatā ir doma, ka pagrieziens ceļam uz augšu sākas no brīža, kad spējam atmest bailes. Gala rezultātā uzzīmēju pati savu teoriju "par bailēm un motivatoriem" Šobrīd tā man palīdz iztukšot sirds "trauku" no bailēm un vēlmēm, lai tur var piepildīties mīlestība un es varu justies laimīga visās savās sajūtu dimensijās.
Godīgums sākas ar pieņemšanu
Nav jau tā, ka bailes būtu gatavas tā viegli un vienkārši padoties. Reizēm pat gribas domāt, ka bailes ir galvenās saites, kas dvēseli miesā notur. Ir sajūta ka atsakoties no tām, var pazust "zeme zem kājām". Vajadzēja meklēt jaunu pamatu dzīvei. Mana atziņa bija, ka tas ir godīgums. Godīgi saprast un pieņemt savu PAŠREIZĒJO "ES". Tā es nonācu pie tā, ko es varu ietekmēt PATI ar savu prātu, ar savām domām un veidot pati savu izvēli. ...iespējams, ka tieši godīgums pret sevi cilvēku veido par Cilvēku.
Sava prāta darbināšana arī ir prasme, kas jāmācās. Man ir palīdzējusi Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), ko itin viegli var apgūt un praktizēt pats un arī Nobela prēmijas laureāta Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) grāmatā «Domā ātri, domā lēnām» aprakstītā teorija par to, kā mēs varam mainīt savu attieksmi un sajūtas. ...un tomēr, neviena teorija nedarbosies, ja pamatā nebūs ielikts godīgums.
Kā būtu, ja būtu...
Mans galvenais laimes meklēšanas stimuls bija atmiņas par laimīgo bērnību. Gribējās atgriezt šīs sajūtas. Nezinu, vai būtu devusies "laimes meklējumos", ja manas dzīves sākums būtu bijis citāds. Esmu laimīga... bet, ja man šodien būtu jāsāk ceļš uz laimi un ar šībrīža zināšanām, tad es sāktu ar godīguma trenēšanu, tas man ļautu vieglāk atmest bailes un tad arī sirdī atbrīvotos vieta mīlestībai, kas rada laimes sajūtu kā iltermiņa stāvokli, ne tikai kā "laimestu".
:) Būsim LAIMĪGI!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru