Pētījums
Pētījums, kas šobrīd ir izņemts no arhīviem kā neētisks, bet savulaik (pag.gadsimta 80-tajos gados) ļoti ietekmēja manu attieksmi pret bērnu audzināšanu un mācīšanu, tika veikts Amerikā, uzreiz pēc Pilsoņu kara. Tajā laikā tur bija tūkstošiem bāreņu un arī tādu bērnu, kuru vecāki paziņoja, ka viņiem nav iespējams rūpēties par saviem bērniem. Grupa pētnieku nolēma veikt pētījumu par to, kā vide un agrīna apmācība ietekmē cilvēka smadzeņu attīstību. Diemžēl nevaru pastāstīt konkrētus ciparus, jo šo rakstu neesmu saglabājusi.Pētījuma mērķis: Noskaidrot kā bērnu agrīna apmācība ietekmē kognitīvo attīstību.
Tika izvēlēti bāreņi, vecumā no 0 līdz mazajiem padsmitiem, no dažādām sociālajām grupām un rasēm. Visu vecumu grupas tika veidotas no aptuveni vienāda sociālā statusa bērnu sadalījuma. Ar katru bērnu individuāli strādāja skolotāji un audzinātāji. Viena vecuma bērniem tika pielietotas vienādas, vecumam atbilstošas mācību metodes. Vēlāk pētnieki sekoja līdzi šo bērnu dzīves gaitai.
Pētījuma secinājumi: Jo jaunāki bērni tika sākti mācīt, jo labākas kognitīvās spējas viņi uzrādīja un lielāks procents beidza universitātes, tai skaitā prestižās universitātes. Pie tam, šis procents pārsniedza valsts vidējos rādītājus, bet nebija novērotas atšķirības starp sociālajām grupām. Bērni, kurus pastiprināti un mērķtiecīgi sāka apmācīt ~7-10 gadu vecumā uzrādīja valsts vidējos rādītājus.
Tā lūk!
Šis pētījums mani rosināja sastādīt savu meiteņu apmācības programmu un mācīt viņām jau no pirmajām dzīves dienām. Es nezinu, kādi būtu rezultāti, ja es savas meitenes būtu audzinājusi citādi, bet pašreiz esmu gandarīta, ka savulaik veltīju laiku meitenēm, nevis karjerai un naudai.
Ar ko atšķiras bērnudārza apmācība no skolas?
Protams, nav svarīgi kā sauc: skola, bērnudārzs vai mājmācība. Svarīga ir vide (emocionāli droša un atbalstoša) un veids kā mēs palīdzam apgūt jaunas lietas. Ļoti iespējams, ka pats svarīgākais tomēr ir attieksme pret rezultātu. Mūsu bērnudārzos rosina mācīties, kā sekas iegūst "kaut kādus" rezultātus, bet šie rezultāti nav obligāti. Viss atkarīgs no vecākiem, cik svarīgi viņiem ir palīdzēt un atbalstīt savus bērnus un "ielikt šūpulī" darba rezultāta nozīmi un padarītā darba gandarījuma sajūtu.Skolā ir citādi. Skolai ir prasības un sasniedzamie rezultāti. Tas prasa no bērniem attieksmes maiņu un atbildības uzņemšanos. Nereti tas jau ir par vēlu, jo ir izveidojušies pietiekami stabili ieradumi- izvairīties, paslinkot, paniekoties...
Protams, ir ģimenes, kur bērni tiek apzināti ,vecumam atbilstoši, mācīti un radināti uzņemties atbildību par saviem darbiem un nedarbiem jau agrīnā vecumā, bet tādu ģimeņu tomēr nav vairākums.
Sākt skolu 6-os gados - kāpēc nobalsoja PRET
Šobrīd neviens no Skola2030 projekta dalībniekiem neapstrīd to, ka pašreizējā 1.klases programma nav atbilstoša sešgadniekiem. Saturs tika mainīts un arī piemērota vide bija jānodrošina. Ir patiešām grūti izdomāt pamatojumu tam, kāpēc mēs nevaram ļaut saviem bērniem uzsākt mācības laicīgāk.
Daži jautājumi ko pārdomāt.
- Vai tāpēc, ka vecākiem ir lielāks pienākums sekot bērnu mācībām skolā nekā bērnudārzā?
- Vai tāpēc, ka politiķiem vajadzēja "savākt balsis", jo to, kam "viss ir slikti" ir vairāk nekā to, kas ir gatavi uzlabot lietas?
- Vai tāpēc, ka kāds ar savu viedokli tādā veidā spēj nokļūt uz "lielās skatuves"?
- Vai tāpēc, ka pašvaldības nav gatavas mazliet pārveidot savu bērnudārzu vai skolu telpas?
- Vai tāpēc, ka skolotāji nav gatavi mācīties darot un izrādīt iniciatīvu (kā to prasa kompetenču pieeja), bet gaida brīdi, kad viss tiks piegādāts "no augšas" un tad paklausīgi izpildīs, neuzņemoties nekādu atbildību?
- Vai tāpēc, ka skolu direktoriem ir tikai formāla loma, nevis patiesa interese un atbildība, par mūsu bērnu zināšanām?
- Vai tāpēc, ka Latvijā ir vairāk čīkstētāju nekā darītāju?
- Vai varbūt tomēr atzīt, ka Koula aksioma ir patiesa: "Kopējā saprāta summa uz planētas ir pastāvīgs lielums, bet iedzīvotāju skaits aug..."?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru