“Kas skolas beidzējam ir nepieciešams vairāk - zināšanas vai prasmes?” ...vai...

Pārdomas pēc foruma

Es nezinu, kādas atziņas sev guva pasākuma organizētāji, bet man tas atgādināja sen zināmas patiesības par vides/kultūras ietekmi uz ikvienu no mums.

Tātad par to, kādus "banānus" mēs redzam, bet spītīgi "nekāpjam pēc tiem".

Kāpēc?

1. Mēs akli ticam, ka skolai/augstskolai cilvēkbērns ir jāsagatavo dzīvei un, tas nozīmē, ka ir jādabū diploms ... un jo prestižākas skolas diploms, jo labāk.

Kā ir realitātē? "Sarkano" diplomu saņēmēji patiešām ir veiksmīgi pastāvošās sistēmas līderi, bet ko jaunu sasniedz tie, kas skolās bija "nepaklausīgie palaidņi". Viens no foruma dalībniekiem uzsvēra (diemžēl nevaru nosaukt vārdā), ka individuāla mācību satura izvēle (nevis standartizēta programma) ir būtiska izglītības sastāvdaļa. Tobrīd mans vienīgais jautājums bija - Kādā vecumā? Šis jautājums vēlreiz aktualizējās runājot ar vecākiem, kas apgalvoja, ka pamatskolas beidzēji vēl nevarot zināt, ko viņi vēlēsies darīt savā dzīvē, tāpēc specializācija vidusskolas laikā nav atbalstāma.   ...tomēr ... cik daudzi no mums arī pēc 50 zina, ko īsti grib darīt?

Mūsu šībrīža kultūra māca "būt paklausīgam un pēc banāniem nekāpt". Kopš dzimšanas bērnus ieliekam bezgalīgu ierobežojumu "krātiņos" (nevis mācam saprātīgus ierobežojumus un skaidrojam kāpēc), bērnudārzu disciplīna iemāca visiem darīt visu reizē un vienādi (nevis dod izvēli un veicina radošu apkārtējās vides elementu lietošanu rotaļās un savas darbības seku izvērtēšanu), skolā parādam obligātās prasības un pieliekam "birku" tu esi malacis vai slikts.

Tāpēc es atbalstu agrīnu specializāciju, kas dod iespēju mācīties nedaudz no visa, lai spētu saprast lielo bildi, un kaut ko citu - dziļi un pamatīgi. Mums ir iespēja papildus apmeklēt un padziļināti mācīties valsts atbalstītās mūzikas, mākslas un sporta skolās. Varbūt ir pienācis laiks izveidot līdzīgas institūcijas arī dabaszinātņu apguvei? Neklātienes matemātikas skola dara daudz, bet "viens nav karotājs".

2. "Skolotājs ir masveida specialitāte" - tā teica viena no augstskolas pedagogu pasniedzējām. Kā sekas tam esot nespēja aizpildīt studiju vietas ar patiešām varošiem, zinošiem un mācīties gribošiem studentiem.

Es ilgi esmu domājusi, cik patiesi ir šie vārdi. Pilnīgi noteikti te ir liela daļa patiesības. "Neko nevar iemācīt, var tikai iemācīties!" ...un nav svarīgi kādā vecumā mācīšana un mācīšanās notiek. Tāpat arī vienmēr ir un būs jārēķinās ar cilvēka spēju kapacitāti. Jā "lācis uz auss uzkāpis", neviens skolotājs un nekāds darbs par operdziedātāju nepadarīs.

Zināmā mērā mūsu sabiedrības pašreizējā izpratnē, skolotājs patiešām ir "masveida specialitāte". Tas nav "prestiži" būt skolotājam. Tik daudz nicnāta pašreiz netiek neviena cita specialitāte (ja nu vienīgi politiķi) kā skolotāji. Vien tas, kuram nerūp sabiedrības spriedums, amata nosaukums un piederošo luksus preču daudzums kļūst par izcilu skolotāju.

3. Pavisam skarbi skan tas, ka arī bērni mūsu sabiedrībā pārlieku daudzos gadījumos nu ir kļuvuši par "masveida produkciju". Saražojam, atdodam bērnudārzos, palaižam skolā un tad aizdzenam no ģimenes. Mēs reti audzinām savus bērnus un vēl retāk mazbērnus. Lielākā daļa no mums ir veiksmīgi apguvuši prasmi prasīt no citiem - iedzīvotāji no valsts, skolotāji no skolēniem, pasniedzēji no studentiem... Kur paliek paša atbildība par savu dzīvi? Šī prasme, kas būtu vissvarīgākā, jaunajā izglītības sistēmā vēl nav iekļauta.

Ko darīt?

Atcerēsimies dabas rādīto patiesību, nekas pilnīgi jauns un kvalitatīvi citāds nerodas sakārtotās un kontrolētās struktūrās. Tam ir vajadzīgs haoss un "citu frekvenču vibrācijas", lai esošās elementārdaļiņas pārkārtotos citā veidā un kombinācijās un pēc tam evolucionāri attīstītos. Vai mēs esam gatavi haosam? Pieļauju, ka tomēr nē. Tāpēc nāksies pielikt ļoti lielu piepūli, lai uzlabotu šo pašu "nejēdzīgo" sistēmu, kura ļoti pretosies, jo ikvienas sistēmas mērķis ir izdzīvot.

Man nav vienas konkrētas atbildes. Tas ko varu droši teikt ir - vidi veido attieksme. Tik ilgi, kamēr vairumam sabiedrības "dabūt naudu" būs svarīgāk nekā "strādāt un nopelnīt", jebkuras pārmaiņas būs tikai kosmētiskas, nevis pēc būtības.