"Kompānija, kas ražoja skrūves un naglas nolēma sasaistīt padarīto ar darbinieku prēmijām. Mērījums bija saražoto naglu un skrūvju daudzums. Drīz vien noliktavas tika pārpildītas ar pavisam mazajām naglām un skrūvēm. To redzot vadītāji mainīja mērījumu uz gala produkcijas svaru, kas izraisīja lielo naglu “bumu”. Neviens no variantiem nebija tas, ko kompānija patiešām vēlējās."
Samaksa par skolēnu darbu ir atzīmes. Var naivi cerēt, ka ikviens skolēns mācīsies, lai zinātu, bet tādi tomēr būs tikai daži. Daudzkārt sastopamākas ir situācijas, ka gan vecāki, gan arī paši skolēni vairāk priecājas vai skumst par iegūto atzīmi nekā par iegūtajām zināšanām. Tāpēc, gluži tāpat kā biznesā ir svarīga prēmēšanas sistēma, tāpat arī skolā ir svarīga "atzīmju pelnīšanas" sistēma. Runa te ir par atzīmēm uz liecības (summatīvais vērtējums), nevis dažādiem formatīvajiem vērtējumiem, kas ir nepieciešami mācīšanās procesā.
Lai izveidotu šādu sistēmu ir jāsāk ar mērķiem, ko gribam sasniegt. Mums ir jāspēj radīt tāda pārbaudes darbu un centralizēto eksāmenu sistēma, kura spētu novētēt kompetences līmeni: zināšanas, sapratni, pielietošanu, analīzi, sintēzi un rezultāta izvērtēšanu.
Lūk kā to piedāvā darīt Stanfordas Universitātē. Lai gan ieteikumi ir augstskolas studentu vērtēšānai, šie padomi ir labi pielietojami arī veidojot skolēnu pārbaudes darbus.
Zināšanu mērīšana
Lai noteiktu zināšanu līmeni (terminus, faktus, principus, procedūras), uzdodiet šādus jautājumus: definējiet, aprakstiet, identificējiet, atzīmējietjiet, sarakstiet, savienojiet, nosauciet/uzrakstiet, atrodiet, atkārtojiet, atlasiet, izsakiet.
Sapratnes mērīšana
Lai noteiktu sapratnes līmeni (faktu un principu izpratne, materiāla interpretācija), uzdodiet šādus jautājumus: pārveidojiet, pamatojiet, Izšķiriet, novērtējiet, izskaidrojiet, paplašiniet, vispāriniet, uzrakstiet piemērus, seciniet, prognozējiet, apkopojiet.
Pielietošanas mērīšana
Lai noteiktu pielietošanas spēju līmeni (risinot problēmas, piemērojot koncepcijas un principus jaunām situācijām), uzdodiet šādus jautājumus: demonstrējiet, pārveidojiet, veiciet, sagatavojiet, izstrādājiet, sasaistiet, attēlojiet, atrisiniet, izmantojiet.
Analīzes mērīšana
Lai novērtētu analīzi (neatzīto pieņēmumu vai loģisko kļūdu atpazīšana, spēja atšķirt faktus un secinājumus, sadalīt sastāvdaļās, redzēt ideju hierarhiju), uzdodiet šādus jautājumus: uzzīmējiet diagrammu, diferencējiet, atšķiriet, ilustrējiet, seciniet, izceliet, attieciniet, atzīmējiet, atdaliet, sadaliet.
Sintēzes/radīšanas mērīšana
Lai noteiktu sintēzi (integrētu mācīšanos no dažādām jomām, risinātu problēmas, pielietojot domāšanu, radot kaut ko jaunu vai oriģinālu no sastāvdaļām), uzdodiet šādus jautājumus: iedaliet, apvienojiet, apkopojiet, izstrādājiet, izskaidrojiet, ģenerējiet, organizjiet, plānojiet, pārkārtojiet, konstruējiet, pārskatiet, pastāstiet.
Izvērtēšanas mērīšana
Lai novērtētu izvērtēšanu (vērtējot, novērtējot), uzdodiet šādus jautājumus: novērtējiet, salīdziniet, lemiet, pretstatiet, kritizējiet, aprakstiet, izsķiriet, izskaidrojiet, pamatojiet, interpretējiet, atbalstiet.
Manuprāt, skolēniem būtu jāzina Blūma taksonomijas būtība un jāapzinās, ka ir jāspēj radīt un izvērtēt, lai iegūtu maksimālo atzīmi. Tas būtu labs ārējais motivators saprast vielu pēc būtības un saskatīt sasniedzamo izpratnes līmeni. Vismaz es būtu priecīga, ja zinātu, ka
Domājot par to, kad un kā likt atzīmes, lai panāktu augstu kompetences līmeni ir jāņem vērā:
Viens no kompetenču izglītības principiem ir dot iespēju skolēniem atgūt vielu savā individuālajā tempā. Šo principu pilnībā var realizēt tikai mājmācībā. Skolā, kur ir ~1000 bērniem, kuriem ir dažāds smadzeņu kapacitātes līmenis un, kuri nāk no dažādām sociālajām šķirām, tas kļūst par vēl vienu formālu punktu "politkorekto papīru kaudzē". Manuprāt tieši "mērīšanas sitēma" kaut minimālā veidā var izlīdzināt dažādos tempus un dot iespēju arī tiem, kas ir iekavējuši, panākt grupu. Otrs veids kā realizēt šo principu ir grupēt skolēnus nevis pa klasēm, bet pa zināšanu līmeņiem. ...grūti, bet nav neiespējami.
Manuprāt tieši šī principa realizācijas vājās iespējas ir tas, kas traucē sasniegt augstāku kompetences līmeni un padara kompetenču pieejā balstīto izglītības sistēmu par nerealizējamu pilnā apjomā. Šobrīd vēl neesmu ieraudzījusi nevienu ideju projektā "Skola 2030", kas piedāvā veiksmīgi risināt šo problēmu.
Kā vienu no pamatojumiem izglītības reformām bieži min OECD SSNP (PISA) pētījumu rezultātus. Ja mēs gribam sasniegt augstāku pozīciju šajā pētījumā (es gan neesmu pārliecināta, vai tas ir tik ļoti būtiski), tad vērtēšanas sistēma ir jāveido atbilstoši tam, kā tiek vērtēts PISA testos. Skolēniem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie ikvienas vērtēšanas sistēmas. Nevar gribēt, lai būtu izcili rezultāti, ja mums ir būtiskas atšķirības starp skolā rakstītajiem pārbaudes darbiem un pilnīgi citādi organizētiem testiem. Mani vienmēr ir mulsinājis tas, ka stundās rakstām 40 min pārbaudes darbus un tad pēkšņi diagnostikas darbus un eksāmenus varam rakstīt 90 min vai pāris stundas. Kurš treneris liktu skriet tikai sprintus, ja sacensībās jāskrien mazais maratons?
Samaksa par skolēnu darbu ir atzīmes. Var naivi cerēt, ka ikviens skolēns mācīsies, lai zinātu, bet tādi tomēr būs tikai daži. Daudzkārt sastopamākas ir situācijas, ka gan vecāki, gan arī paši skolēni vairāk priecājas vai skumst par iegūto atzīmi nekā par iegūtajām zināšanām. Tāpēc, gluži tāpat kā biznesā ir svarīga prēmēšanas sistēma, tāpat arī skolā ir svarīga "atzīmju pelnīšanas" sistēma. Runa te ir par atzīmēm uz liecības (summatīvais vērtējums), nevis dažādiem formatīvajiem vērtējumiem, kas ir nepieciešami mācīšanās procesā.
Sasniegumu mērīšana
Lai izveidotu šādu sistēmu ir jāsāk ar mērķiem, ko gribam sasniegt. Mums ir jāspēj radīt tāda pārbaudes darbu un centralizēto eksāmenu sistēma, kura spētu novētēt kompetences līmeni: zināšanas, sapratni, pielietošanu, analīzi, sintēzi un rezultāta izvērtēšanu.
-------------------------------------------------
Zināšanu mērīšana
Lai noteiktu zināšanu līmeni (terminus, faktus, principus, procedūras), uzdodiet šādus jautājumus: definējiet, aprakstiet, identificējiet, atzīmējietjiet, sarakstiet, savienojiet, nosauciet/uzrakstiet, atrodiet, atkārtojiet, atlasiet, izsakiet.
Sapratnes mērīšana
Lai noteiktu sapratnes līmeni (faktu un principu izpratne, materiāla interpretācija), uzdodiet šādus jautājumus: pārveidojiet, pamatojiet, Izšķiriet, novērtējiet, izskaidrojiet, paplašiniet, vispāriniet, uzrakstiet piemērus, seciniet, prognozējiet, apkopojiet.
Pielietošanas mērīšana
Lai noteiktu pielietošanas spēju līmeni (risinot problēmas, piemērojot koncepcijas un principus jaunām situācijām), uzdodiet šādus jautājumus: demonstrējiet, pārveidojiet, veiciet, sagatavojiet, izstrādājiet, sasaistiet, attēlojiet, atrisiniet, izmantojiet.
Analīzes mērīšana
Lai novērtētu analīzi (neatzīto pieņēmumu vai loģisko kļūdu atpazīšana, spēja atšķirt faktus un secinājumus, sadalīt sastāvdaļās, redzēt ideju hierarhiju), uzdodiet šādus jautājumus: uzzīmējiet diagrammu, diferencējiet, atšķiriet, ilustrējiet, seciniet, izceliet, attieciniet, atzīmējiet, atdaliet, sadaliet.
Sintēzes/radīšanas mērīšana
Lai noteiktu sintēzi (integrētu mācīšanos no dažādām jomām, risinātu problēmas, pielietojot domāšanu, radot kaut ko jaunu vai oriģinālu no sastāvdaļām), uzdodiet šādus jautājumus: iedaliet, apvienojiet, apkopojiet, izstrādājiet, izskaidrojiet, ģenerējiet, organizjiet, plānojiet, pārkārtojiet, konstruējiet, pārskatiet, pastāstiet.
Izvērtēšanas mērīšana
Lai novērtētu izvērtēšanu (vērtējot, novērtējot), uzdodiet šādus jautājumus: novērtējiet, salīdziniet, lemiet, pretstatiet, kritizējiet, aprakstiet, izsķiriet, izskaidrojiet, pamatojiet, interpretējiet, atbalstiet.
-------------------------------------------------
Manuprāt, skolēniem būtu jāzina Blūma taksonomijas būtība un jāapzinās, ka ir jāspēj radīt un izvērtēt, lai iegūtu maksimālo atzīmi. Tas būtu labs ārējais motivators saprast vielu pēc būtības un saskatīt sasniedzamo izpratnes līmeni. Vismaz es būtu priecīga, ja zinātu, ka
- mans 4 nozīmē, ka es zinu vielu,
- 5 - esmu to arī sapratusi,
- 6 - spēju pielietot,
- 7 - varu analizēt saturu,
- 8 - varu pati ko jaunu izveidot,
- 9 - spēju izvērtēt radīto rezultātu un
- 10 - esmu papildinājusi savas zināšanas un varēšanas, un izveidojusi ko pavisam jaunu (ārpus skolas obligātā satura).
Cik bieži "mērīt" un, kad "izmaksāt prēmijas"?
Neesmu pārliecināta, ka ir viens ideālais variants. Atšķirīgas pieejas var būt gan dažādos mācību priekšmetos, gan vecuma grupās, gan arī dažādiem spēju kapacitātes līmeņiem. Skolas cenšas vairāk vai mazāk precīzi aprakstīt vienotu pieeju. Tas ir kā pateikt, ka "prēmijas maksāsim pēc saražoto skrūvju daudzuma".Domājot par to, kad un kā likt atzīmes, lai panāktu augstu kompetences līmeni ir jāņem vērā:
- Skolēnu attieksme pret mācībām. RV1Ģ un citās ģimnāzijās, kur ir iestājeksāmeni un liela konkurence, lai tur iekļūtu, skolēni ir daudzkārt motivētāki mācīties paši. Visticamāk te pietiks, ja pārbaudes darbu par katru tēmu raksta vienu reizi. Tur, kur mācās "raiba publika", ir jādomā kā varēs "aizlāpīt robus" ikviens, arī tas, kurš ir sliņķis. Šiem jauniešiem būs vajadzīgi daudz "mazie darbiņi", kas dod iespēju iegūt "katru nākamo maizes kumosiņu".
- Vienas tēmas ietekme uz nākamajām tēmām. Māksla un matemātika ir ļoti atšķirīgi mācību priekšmeti. Vienam neuzzīmetam darbam būs niecīga ietekme uz nākotnes sniegumu, bet viena līdz galam nesaprasta tēma matemātika kā "aste" vilksies līdz pat skolas beigām. Ja var liegt uzlabot vērtējumu mākslā, tad matemātikā tomēr ir jāļauj (es pat teikšu vēl skarbāk - jāpiespiež) mācīties un uzlabot vērtējumu līdz vismaz "Spēj pielietot" līmenim.
Viens no kompetenču izglītības principiem ir dot iespēju skolēniem atgūt vielu savā individuālajā tempā. Šo principu pilnībā var realizēt tikai mājmācībā. Skolā, kur ir ~1000 bērniem, kuriem ir dažāds smadzeņu kapacitātes līmenis un, kuri nāk no dažādām sociālajām šķirām, tas kļūst par vēl vienu formālu punktu "politkorekto papīru kaudzē". Manuprāt tieši "mērīšanas sitēma" kaut minimālā veidā var izlīdzināt dažādos tempus un dot iespēju arī tiem, kas ir iekavējuši, panākt grupu. Otrs veids kā realizēt šo principu ir grupēt skolēnus nevis pa klasēm, bet pa zināšanu līmeņiem. ...grūti, bet nav neiespējami.
Manuprāt tieši šī principa realizācijas vājās iespējas ir tas, kas traucē sasniegt augstāku kompetences līmeni un padara kompetenču pieejā balstīto izglītības sistēmu par nerealizējamu pilnā apjomā. Šobrīd vēl neesmu ieraudzījusi nevienu ideju projektā "Skola 2030", kas piedāvā veiksmīgi risināt šo problēmu.
Citas domas
Projekta "Skola 2030" mājaslapas blogā ir ievietoti labi stāsti par vērtēšanu. Ticu, ka šādu rakstu tur būs arvien vairāk un parādīsies vairāk iespējas iesniegt dažādas idejas, ne tikai par vērtēšanu. Projekta mājas lapa nu iegūst vērā ņemamu saturu.Kā vienu no pamatojumiem izglītības reformām bieži min OECD SSNP (PISA) pētījumu rezultātus. Ja mēs gribam sasniegt augstāku pozīciju šajā pētījumā (es gan neesmu pārliecināta, vai tas ir tik ļoti būtiski), tad vērtēšanas sistēma ir jāveido atbilstoši tam, kā tiek vērtēts PISA testos. Skolēniem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie ikvienas vērtēšanas sistēmas. Nevar gribēt, lai būtu izcili rezultāti, ja mums ir būtiskas atšķirības starp skolā rakstītajiem pārbaudes darbiem un pilnīgi citādi organizētiem testiem. Mani vienmēr ir mulsinājis tas, ka stundās rakstām 40 min pārbaudes darbus un tad pēkšņi diagnostikas darbus un eksāmenus varam rakstīt 90 min vai pāris stundas. Kurš treneris liktu skriet tikai sprintus, ja sacensībās jāskrien mazais maratons?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru