Mana pati pirmā apzinātā domāšana notika ejot 5.klasē. Matemātikā vajadzēja atcerēties kā aprēķināt nezināmos saskaitāmo, mazinātāju, reizinātāju, dalāmo un dalītāju. Tas bija par daudz manam slinkumam, bet kaut kas tomēr mani “sauca” rast atbildi uz jautājumu - “Kā aprēķināt?”.
Atceros kā skatījos uz šiem pirmajiem, pavisam vienkāršajiem, vienādojumiem no dienas dienā pārrakstot risinājumu no tāfeles, līdz atnāca atbilde – tas ir tik vienkārši: “silts-auksts; iekšā-ārā”. Ja kādu saskaitāmo pārnes no vienas vienādojuma puses uz otru, tad no “silta” (ar +zīmi), tas kļūst par “aukstu” (ar – zīmi) un otrādi. Savukārt divi reizinātāji ir “vienā grozā sasēdušies” un kādu pārnesot uz otru vienādojuma pusi, tas “izkrīt ārā un nokrīt lejā”, un attiecīgi otrādi. Pēc tam man nekad nebija problēmas risināt nevienu vienādojumu un nevajadzēja arī atcerēties muļķīgos stāstus, ka “nezināmo dalītāju aprēķina dalāmo dalot ar dalījumu”. Vai jūs spējat iegaumēt šādu nejēdzīgu teikumu un vēl to pielietot?
Tā es 5.klasē sapratu, ka vienīgais mācību priekšmets, kas mani apmierina ir matemātika, jo to var zināt bez papildus piepūles. Vienkārši mazliet padomājot un viss. Tajā gadā arī nolēmu, ka es varu būt matemātikas skolotāja un palīdzēt citiem saprast matemātiku.
Pēc tam vēl bija daudz skaistu uzdevumu, ko vajadzēja saprast un izdomāt. Ja gadījās kādi grūtāki, vakarā aizmigt nevarēju, līdz tiku pie risinājuma. Vēl šodien atceros kā domāju par uzdevumu, kur tvertnei ir divas atveres un pa vienu ūdens ieplūst, bet pa otru iztek. Jāaprēķina bija cik ilgā laikā tvertne piepildīsies, ja abi krāni vaļā. Tas nebija vienkārši nonākt līdz pareizajam jautājumam – kā aprēķināt par cik tvertne piepildās vienā laika vienībā. “Par cik?” - šis bija atslēgas jautājums.
Tā es pamazām iemācījos uzdot arvien jaunus un jaunus jautājumus, līdz uzrodas viens, īstais, kurš dod rezultātu.
Tagad psihologi dažādos eksperimentos rāda, ka mūsu smadzenes spēj sniegt atbildes tikai uz uzdotiem jautājumiem. Jo vairāk informācijas, jo vairāk smadzenēm nākas fokusēties, jo vairāk fokusējamies, jo mazāk ko pamanām apkārt. Tāpēc jo būtiskāk ir šajā informācijas laikmetā uzdot dažādus jautājumus, no dažādiem redzesleņķiem un analizēt iegūtās atbildes pēc būtības. Par to, kā rast neskaitāmus jautājumus var lasīt papildus Edward B. Burger un Michael Starbird 2012.gadā izdotajā grāmatā “The 5 Elements of Effective Thinking
Mans otrais domāšanas likums - “Kādus jautājumus uzdosi, tādas atbildes iegūsi”.
Atceros kā skatījos uz šiem pirmajiem, pavisam vienkāršajiem, vienādojumiem no dienas dienā pārrakstot risinājumu no tāfeles, līdz atnāca atbilde – tas ir tik vienkārši: “silts-auksts; iekšā-ārā”. Ja kādu saskaitāmo pārnes no vienas vienādojuma puses uz otru, tad no “silta” (ar +zīmi), tas kļūst par “aukstu” (ar – zīmi) un otrādi. Savukārt divi reizinātāji ir “vienā grozā sasēdušies” un kādu pārnesot uz otru vienādojuma pusi, tas “izkrīt ārā un nokrīt lejā”, un attiecīgi otrādi. Pēc tam man nekad nebija problēmas risināt nevienu vienādojumu un nevajadzēja arī atcerēties muļķīgos stāstus, ka “nezināmo dalītāju aprēķina dalāmo dalot ar dalījumu”. Vai jūs spējat iegaumēt šādu nejēdzīgu teikumu un vēl to pielietot?
Tā es 5.klasē sapratu, ka vienīgais mācību priekšmets, kas mani apmierina ir matemātika, jo to var zināt bez papildus piepūles. Vienkārši mazliet padomājot un viss. Tajā gadā arī nolēmu, ka es varu būt matemātikas skolotāja un palīdzēt citiem saprast matemātiku.
Pēc tam vēl bija daudz skaistu uzdevumu, ko vajadzēja saprast un izdomāt. Ja gadījās kādi grūtāki, vakarā aizmigt nevarēju, līdz tiku pie risinājuma. Vēl šodien atceros kā domāju par uzdevumu, kur tvertnei ir divas atveres un pa vienu ūdens ieplūst, bet pa otru iztek. Jāaprēķina bija cik ilgā laikā tvertne piepildīsies, ja abi krāni vaļā. Tas nebija vienkārši nonākt līdz pareizajam jautājumam – kā aprēķināt par cik tvertne piepildās vienā laika vienībā. “Par cik?” - šis bija atslēgas jautājums.
Tā es pamazām iemācījos uzdot arvien jaunus un jaunus jautājumus, līdz uzrodas viens, īstais, kurš dod rezultātu.
Tagad psihologi dažādos eksperimentos rāda, ka mūsu smadzenes spēj sniegt atbildes tikai uz uzdotiem jautājumiem. Jo vairāk informācijas, jo vairāk smadzenēm nākas fokusēties, jo vairāk fokusējamies, jo mazāk ko pamanām apkārt. Tāpēc jo būtiskāk ir šajā informācijas laikmetā uzdot dažādus jautājumus, no dažādiem redzesleņķiem un analizēt iegūtās atbildes pēc būtības. Par to, kā rast neskaitāmus jautājumus var lasīt papildus Edward B. Burger un Michael Starbird 2012.gadā izdotajā grāmatā “The 5 Elements of Effective Thinking
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru