2017. gada 31. aug.

(1) - Izglītības sistēmas jaunie mērķi

Šis ir pirmais ieraksts no sērijas par izglītības sistēmas un tās reformu analīzi, balstoties uz sistēmiskās domāšanas metodi.

 "— Sakiet, lūdzu, kur man  no šejienes iet?
— Un kur tu vēlies nokļūt? – pajautāja Kaķis.
— Man ir vienalga, kur. – teica Alise
— Tad tev ir vienalga kurp iet. – piezīmēja Kaķis
— Tikai, lai nokļūtu kaut kur – paskaidroja Alise
— Ja tu pietiekami ilgi iesi, tu tiešām kaut kur nokļūsi, -teica Kaķis
Daži neredz izeju pat tur, kur tā ir, bet daži vispār nemeklē izeju."
/Lūiss Kerols/


Pirmais un svarīgākais jautājums ir KĀPĒC!
- Kāpēc jāmaina "skola"?
- Jo šobrīd patiesu, īstu mācīšanos cilvēks uzsāk tikai darbā :(

Pašreizējā sistēma nodrošina sertifikātu izsniegšanu, kas liecina par cilvēka spēju "atsēdēt" obligāti noteiktos un paša izvēlētos gadus. Vēl gan sabiedrība ir gatava "apbalvot" par nosēdētajiem gadiem un piešķirt kādu pozīciju publiskajās struktūrās vai biznesa organizācijās, bet tur, kur patiešām ir vajadzīgs kompetents speciālists, biznesa organizācijas izvēlas paši testēt un pārbaudīt cilvēka spējas un varēšanas ...un "maksāt" (izdalīt laiku) tālākattīstībai. Piemēram- labam programmētājam neviens neprasīs pat ne bakalaura sertifikātu, ja vien cilvēks parādīs, ka prot domāt, izdomāt un izdarīt.

Tātad šobrīd skola nespēj pilnībā nodrošināt cilvēka un sabiedrības vajadzības, lai pieaudzis cilvēks spētu nodrošināt pats sevi, radītu darbavietas sev un citiem, justos laimīgs un darbīgs, bet nevis "sēdētu uz sociālajiem pabalstiem", pieprasītu valsts aprūpi un sūdzētos par visiem un visu.

SKOLU REFORMA
"...projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes." ( https://www.skola2030.lv/par-projektu ) ...tātad ir definēts PROJEKTA MĒRĶIS. Bet projekts nav izglītības sistēma, pat ja šis būtu izglītības sistēmas mērķis, tas būtu par "saturu un pieeju mācīšanai".

Lielākā problēma ir tā, ka "neko nevar iemācīt, var tikai iemācīties". Manuprāt "skolas" mērķim tomēr būtu jābūt par mācīšanās iespēju nodrošināšanu un veidu, kā jaunieši var demonstrēt savu kompetenču līmeņus. Saglabājot attieksmi (mentālo modeli), ka skola visu iemācīs, piedāvās visas pareizās izvēles, pateiks priekšā visas "jaunās" vērtības, ļaus stundās risināt izdomātas problēmas un liks atzīmes par īsā laika periodā dzirdēto (vai gar ausīm palaisto) pēc būtības nemainīsies nekas.

Nav jau tā, ka nekas no "mācīšanās" nebūtu iekļauts reformu projektā. Mēs gribam mācīt (jau atkal uzspiest) caurviju kompetenci "Pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties". ...tikai skatoties no sistēmas viedokļa, mēs turpināsim "nolikt uz ceļiem savus pakļautos un piespiedīsim izlikties, ka tā ir viņu pašu griba".

Ja jūs man nepiekrītiet, atveriet Iglītības ministrijas mājaslapu ( http://www.izm.gov.lv/lv/ ) un jūs uzreiz ieraudzīsiet ministra bildi, nevis mērķi, kur mēs gribam nokļūt. Papētiet sākumlapas saturu un pavērojiet savas domas. Vai radās kaut viena doma, ka saprašanai ir nozīme, ka ir jēga ieguldīt savu laiku un līdzekļus, lai mācītos?

Vai izglītības ministrijai nevajadzēja sākt ar caurviju kompetenču "Pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties; Kritiskā domāšana un problēmu risināšana" apgūšanu? Ļoti noderētu saprast arī sistēmisko domāšanu un pārmaiņu vadību. Tad varētu uzstādīt šībrīža situācijai atbilstošus mērķus, mainīties pašiem un veidot vajadzīgās struktūras un likumus.

Ir vērts vēlreiz atcerēties, ka jebkuras būtiskas pārmaiņas sabiedrībā sākas, kad sabiedrības vairākums ir mainījis savu mentālo modeli ( https://kompetences.blogspot.com/2017/08/sistemiska-domasana.html ). Pārmaiņas izglītībā sāksies tad, kad vairums mūsu līdzcilvēku atbalstīs attieksmi, ka "ES mācos" nevis "SKOLĀ mani māca".

SECINĀJUMS
Tā kā pašreizējā reforma nosaka "Lielāka brīvība skolām un pedagogiem pašiem organizēt mācību darbu un iesaistīties satura veidošanā un iedzīvināšanā var nozīmēt atteikšanos no konkrēta 40 minūšu stundu garuma vai noteikta stundu skaita nedēļā katrā priekšmetā. Jārod veiksmīgākie mācību darba organizācijas risinājumi dažāda lieluma skolās un dažādās izglītības pakāpēs" ( https://www.skola2030.lv/par-projektu ), tad lielākie ieguvēji būs jaunieši, kuru novados būs kompetentākie izglītības darbinieki un skolu vadītāji. Mainīsimies paši, tad "varas piramīda lēnām izkusīs". Var sapņot, ka vara atteiksies no varas, tikai cilvēka pastāvēšanas vēsturē tas nekad nav noticis.

P.S.
Aicinu iesaistīties diskusijā, rakstīt savus ieteikumus, papildinājumus un komentārus. Domāsim kopā :)

2 komentāri:

  1. Pareizi, es domāju, ka tomēr skolēnam ir jāsaprot, ka uz skolu viņš iet mācīties. Mācīties to, ko apguvušas iepriekšējās paaudzes, mācīties to, ko piedāvā šodienas tehnoloģijas. Skolotājs ir vadītājs, kurš ir kompetents un zinošs, jo ir uzkrājis zināmu pieredzi un turpina izglītoties šodien, un viņam ir no dabas dots pedagoģisks talants - vadīt zināšanas uz bērniem - skolniekiem. Skola nav izklaide, kur skolotājam jāizdomā triki, kā ieinteresēt izlepušos mūsu gadsimta bērnus. Skolotājs ir arī cilvēks, kurš dara savu darbu. Šodienas vecāki domā, ka skola ir izklaide. Nē. Skola sagatavo skolēna atbildību - klausīties, apgūt, darboties - tās prasmes, kuras būs nepieciešamas tālākā dzīvē - Strādāt kolektīvā un paklausīt darba devējam. Vai vadīt citus, organizējot savu biznesu.
    Esmu mūzikas skolotāja pirmsskolā un redzu, kā bērni mācās socializēties, mācās gribu un mācās, ka ir arī citi, nevis "es, es es!".

    AtbildētDzēst
  2. Paldies, Vineta! Pilnīgi piekrītu. Ja skolotājam jābūt "izklaides pasākumu organizatoram", tad skolēnos nebūs ne atbildības, ne centības, ne arī gandarījuma par paša ieguldījumu un labi paveiktu darbu. :) turpinām darboties un mācam bērnus domāt un strādāt

    AtbildētDzēst